Dievmātes godināšanas Livonijā un Rīgā

Dievmātes godināšanas Livonijā un Rīgā

Jaunavas Marijas godināšana Livonijā, t. i. Latvijā un Igaunijā, sākās ar kristīgās ticības ieviešanu. Par to liecina Jaunavas Marijas vārdā iesvētītās baznīcas, kapelas, altāri, viņas svētku dienās, kā arī vairāku senās Rīgas brālību dibināšana un darbība viņas aizbildnībā. Pat visa Livonija tika atvēlēta Dievmātes aizbildnībā. Indriķis savā hronikā liecina, ka Rīgas bīskaps Alberts trešajā valdīšanas gadā (1199 – 1229) Rīgas bīskapa katedrāli un visu Livoniju atvēlēja Vissv. Jaunavai Marijai. Kopš tā laika Livonija tika saukta par Māras Zemi (Terra Mariana). Livonijas atvēlēšanu Jaunavai Marijai apstiprināja pāvests Innocents III 4. Laterāna koncilā (1215) un proklamēja Livoniju, t. i. Latviju un Igauniju par Māras Zemi.

Pirmā baznīca senajā Rīgā bija iesvētīta ar Jaunavas Marijas vārdu. Tā atradās netālu no tagadējās Sv. Jāņa baznīcas. Kad 1215. gadā Jaunavas Marijas baznīca nodega, tad ārpus pilsētas nocietinājuma mūriem pie Daugavas 1216. gadā sāka būvēt jaunu baznīcu ar to pašu vārdu. Šī jaunā Dievmātes Jaunavas Marijas godam celtā baznīca ar dažām pārmaiņām ir saglabājusies līdz mūsdienām un mēs to Rīgā tagad pazīstam kā Doma baznīcu.

Kā svarīgs pierādījums tam, ka Jaunava Marija tika godināta senajā Rīgā, ir arī tas, ka viņas aizbildniecībā bija dibinātas un veltītas daudzas pilsētas organizācijas. Rīgas Lielā Ģilde no seniem laikiem tika dēvēta par „Marijas Ģildi” un tas aizbildne bija Jaunava Marija. Viens no šīs ģildes brāļu pienākumiem bija Jaunavas Marijas svētkos dot baznīcai kādas dāvanas un cik iespējams veicināt tās godināšanu ārpus ģildes locekļiem.

Jaunavas Marijas godināšana bija dziļi iespiedusies arī Livonijas ordeņa dzīvē. Arī ordenim, tāpat kā visai Livonijai, Jaunava Marija bija izvēlēta par aizbildni. Tāpat kā vācu ordeņa galvenā mītne Marienburgā (Prūsijā), arī Livonijas ordeņa mestra rezidence Rīgas pilī bija skaisti greznota ar Dievmātes statujām un gleznām. Galvenajā pils zālē atradās dārga Jaunavas Marijas statuja, kuras priekšā jaunie bruņinieki, iestājoties ordenī, svinīgi zvērēja. Livonijas ordeņa mestra zīmogu no paša šī ordeņa pastāvēšanas sākuma rotā Jaunavas Marijas attēls.

Peltenberga tālers, kalts Cēsīs


Arī ordeņa karogos bija Jaunavas Marijas attēls. Livonijas ordeņu brāļu jeb bruņinieku mīļākās cīņas dziesmas, ko viņi dziedāja, dodoties kaujās, bija Dievmātes dziesmas „Salve Regina”, „Ave, Maris Stella”, „Alma Redemptoris Mater”.

This post is also available in: English, French