Pletenbergs un Rīgas pils Dievmātes uzstādīšana

Māras Zemes karu mērķis bija aizstāvēties pret nežēlīgajiem krievu cara iebrukumiem. 16. gadsimta sākumā Maskavas cara armija iebruka Livonijā ar apmēram 100 000 krievu un 30 000 tatāru lielu karaspēku. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs pretī varēja stāties ar 7 000 bruņotu jātnieku un 6 000 kājnieku karaspēku. Maskavas pulki ielenca Pletenberga karavīrus no visām pusēm un cerēja tos viegli iznīcināt. Bezizejas stāvoklī Livonijas bruņinieki ar pārcilvēcisku varonību metās cīņā pret cara karaspēku. Viņi ne tikai izlauzās no ielenkuma, bet arī izklīdināja un sakāva tatārus. Šī uzvara tika uzskatīta par īstu brīnumu. 1515. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs uzstādīja Dievmātes tēlu kā pateicību, kas ir dabiska lieluma smilšakmeņu augšcilnis un atrodas pie galvenās ieejas Rīgas pilī. Divu kolonu atbalstīta puslokā ir novietota Livonijas ordeņa Aizbildne – Dievmāte ar kroni galvā, mantiju pār pleciem un Bērnu Jēzu uz rokām. Viduslaiku Dievmātes attēls Rīgas pils cilnī ir saglabājies līdz mūsu laikiem. Daži vēsturnieki domā, ka minētajā cilnī ir viduslaiku Māras Zemes Karalienes attēls.


Māras Zemes Karalienes attēls

Latvijā viduslaiku akmens skulptūru ir maz. Pie laicīgām celtnēm Madonna un Pletenbergs ir vecākie viduslaiku tēlniecības pieminekļi, kuru nozīmīgumu vēl palielina Valtera fon Peltenberga izcilā loma Latvijas 15. gadsimta beigu un 16. gadsimta pirmās puses vēsturē. No visiem Livonijas ordeņa mestriem, viņš visilgāk, no 1494. – 1535. gadam, pārvaldījis lielu, tagadējās Latvijas un Igaunijas, teritorijas daļu – Livonijas ordeņa valsti. Nācis no Vestfāles zemes Vācijā, viņš jau pusaudža gados bija ieradies Livonijā. Pirmā ordeņa pils Baltijā, kurš viņš uzturējās bija Narvā, pēc tam Aizkrauklē un Alūksnē. Jau apmēram 20 gadu vecumā Pletenbergs kļuva par Rēzeknes foktu – vienu no Livonijas ordeņa valsts novadu pārvaldniekiem. 1489. gadā viņu ievēlēja par ordeņa karaspēka pavēlnieku – landmaršalu, kura pils bija Siguldā. Valters fon Pletenbergs kļuva par ievērojamāko politisko personu Livonijā. Un 1494. gadā ordeņa novadu pārvaldītāji Cēsu pilī vienbalsīgi viņu ievēlēja par mestru – visas Livonijas valsts pārvaldnieku.

Abas skulptūras – Dievmāte un Peltenbergs – jau vairākus gadsimtus pievērš pētnieku uzmanību. Pirmais, kas skulptūras ne tikai pieminēja, bet arī aprakstīja un izteica par tām savu viedokli, kuru centās arī pamatot, bija pazīstamais vēstures materiālu krājējs un popularizētājs Johans Kristofs Broce 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Viņš pirmais un vienīgais deva skulptūru polihromijas aprakstu kāds abām skulptūrām bija saglabājies.


Visi pētnieki vērtējuši skulptūras kā ļoti nozīmīgas Baltijas mākslā un vēsturē. Tiek pausts uzskats, ka Pletenberga statuja izkalta vēlāk, jau pēc viņa nāves 1535. gadā, kurā Pletenbergs stāv viens pats. Abas statujas tika savienotas kopā 1739. gadā, kā tas redzams J.K. Broces zīmējumā.

Senākais zināmais Valtera fon Pletenberga skulptūras attēlojums

Mākslas vēsturnieks J. Dērings rakstīja, ka 1891. gadā tika veikta abu skulptūru izpēte un, uz ģipša kopijām restaurēti to iespējamie sākotnējie krāsojumi.

Cilņu restaurēšanas vēsture saglabājusies un pirmās tiešās, kaut arī īsās un nepilnīgās, ziņas atrastas tikai kopš 1880. gada.

This post is also available in: English, French