Skulptūru restaurācija

1998. – 1999. gadā veiktās izpētes ļāva secināt, ka arī iepriekšējos gadsimtos skulptūru saglabāšanas labā veikti dažādi pasākumi.

Pirmie pieminekļu aprūpes darbi saistās ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI (1660 – 1697) valdīšanas laiku.


Nākamā pieminekļa atjaunināšana varētu būt notikusi 1739. gadā, kad abus tēlus novietoja blakus. Pārvietojot abas skulptūras jaunā vietā, simetrijas dēļ, Pletenbergas dzimtas vairogam teksta plāksnes kreisajā pusē piestiprināts ordeņa kursts, tā tas redzams J.K. Broces zīmējumā.


J.K. Broces zīmējums Rīgas pils portāla ciļņi, 1891

1880. gadā Vidzemes gubernators barons Aleksandrs Gildenbands konsultējās ar Senatnes pētītāju biedrības prezidentu Georgu Berkholcu par to, kā rīkoties ar skulptūrām remonta laikā. Bergholcs apskatījis pieminekļus tuvumā no satlažām un ieteica akmens tēlus tikai notīrīt. Lai neļautu tur bezdelīgām ierīkot ligzdas, G. Bergholcs ieteica pielikt skulptūrām priekšā smalkas stieples režģi ar lielām acīm. Atskaite par paveikto ļoti lakoniska: „Notīrīti vecie mestra Pletenberga un Dievmātes tēli ar pilastriem un frontonu, laboti un krāsoti.” Visticamāk, ka tad skulptūras noklātas ar pelēko krāsojumu.

Par 1936. gadā paveikto nav zināms nekas vairāk kā vienīgi remontu darbu izpildmaksas aprēķiņā ierakstītais: „Restaurēti nišā ievietotie akmens tēli – 65 Ls.”

Padomju režīma gados nekāda zināma restaurācija nav zināma. 20. gadsimta 70. gadu beigās remontējot fasādi ziemeļu pusē, skulptūrā Jēzus bērnam Marijas rokās tika nosista seja. Pēc 1984. gada bijuši neprasmīgi mēģinājumi Jēzus bērna sejiņu atkārtoti papildināt ar jaunveidojumu, kas skulptūrai nav turējies klāt, bet par piemiņu atstājis sejas vietā to kropļojošus, neestētiskus izciļņus.

This post is also available in: English, French